Zinātnes jaunumi
ON-LINE.LV sadarbībā ar

Viltīgā varavīksne


Kā rodas varavīksne? Daudziem jebkurš jautājums par to liksies vienkāršs. Padomāsim vēlreiz! Kurā virzienā varavīksne ir jāmeklē lietus laikā? Vai lielas lietus lāses radīs lielu varavīksni? Kāpēc to rada gan lietus virs mums, gan strūklaka zālājā mums pie kājām?


[Lasiet visu rakstu]
26. jūlijs, Roberts Paeglis (Fizika/Ķīmija)

Unikālais prāts. Andris Ambainis, kvantu datori un gaidāmā revolūcija


Cilvēce šobrīd atrodas uz jaunas ēras sliekšņa – tā būs kvantu datoru ēra. Kvantu dators, ja zinātnieki tādu spēs izveidot, radikāli mainītu priekšstatus par datu apstrādes ātrumu un datu drošību. Kvantu dators darbotos nevis ar binārā koda starpniecību, kuram ir tikai divi stāvokļi („0” vai „1”), bet ar nesalīdzināmi progresīvāku un efektīvāku atomu stāvokļu metodi. Kvantu datori dažādās pasaules Universitātēs tiek saistīti ar daugavpilieša Andra Ambaiņa vārdu

[Lasiet visu rakstu]
7. jūnijs, Universitātes Avīze (Tehnoloģijas)

Kā darbojas autofokuss?

Jauno tehnoloģiju produkti strauji attīstās un noveco. Reti kuri dara to tik ātri kā fotokameras. Viena no fotokameru progresa un konkurences sastāvdaļām ir automātiski iestādāms fokuss, kas izpaužas kā attēla asums


[Lasiet visu rakstu]
1. jūnijs, Roberts Paeglis (Tehnoloģijas)

Bifokālās brilles – no šķidrajiem kristāliem


Lasāmbrilles tagad var „ieslēgt”.
[Lasiet visu rakstu]
16. maijs, Roberts Paeglis (Medicīna/Fizioloģija)

Aizmirstiet par spuldzītēm!

Žurnāli „Nature” un „Scientific American” ziņo par organisku materiālu gaismas diodēm, kuras „met ēnu” uz iepriekšējo karalieni – kvēlspuldzi.

[Lasiet visu rakstu]
2. maijs, Roberts Paeglis (Fizika/Ķīmija)

Ko mūsu Universitātes ir vērtas?
Neviena no Baltijas valstu universitātēm nav iekļuvusi ne pasaules 500 ne Eiropas 123 labāko universitāšu sarakstos. Tanī pašā laikā Maskavas Valsts universtitāte ir 19 vietā Eiropā un 67 vietā Pasaulē, tāpat Prāgas Čārlza Universitāte un Szeged Universitāte Ungārijā ir iekļuvušas Eiropas simtniekā.
[Lasiet visu rakstu]
20. aprīlis, Akad (Interesanti fakti)

Septiņi biotehnikas brīnumi
Biotehnoloģija ir jebkurš dzīvo organismu (vai bioloģisko sistēmu vispār) lietojums, lai sekmētu cilvēku labklājību. Biotehnoloģija tiek izmantota pārtikas ražošanā, atkritumu noārdīšanā, medicīnā un daudzās citās jomās, kuras mēs pat nenojaušam. Piemēram, baktērijas spēj ražot vielas, kuras var izmantot bioloģiski nekaitīgu, viegli noārdāmu materiālu izveidei. Baktērijas tiek lietotas arī vara ieguvē, tās veido rūpniecībā viegli pārstrādājamus vara savienojumus. Diemžēl zināšanas bioloģijā – kā jebkuras zināšanas – var izmantot arī ļaunprātīgi. Gandrīz jebkuru inficējošu objektu – baktēriju, vīrusu – vai viņu ražotās indes (toksīnus) var izmantot kā bioloģiskos ieročus, teiksim, izsmidzinot tos gaisā.
Raksts ar ilustrācijām atrodams "Universitātes Avīzes" ziemas numurā (www.lu.lv)

[Lasiet visu rakstu]
10. janvāris, Jānis JAŠKO, Māra KROPA, Jānis LIEPIŅŠ (Medicīna/Fizioloģija)