Photo
Reitingu sistēmaSākums Top100 | Top100 vakar | Iepazīšanās | Reklāma | Reģistrācija | Jautājumi | Hostings | Kontakti | Login |
Meklēt
 Anime
 Auto/moto
 Bizness
 Blogi/blogs.lv
 Ēdināšana
 Ceļojumi
 Celtniecība
 Darbs/Karjera
 Datori
 Digitālā māksla
 DIVX
 Dizains
 Drošība
 Dzīvnieki
 E-komercija
 Ekonomika
 Foto
 Humors
 Iepazīšanās
 Ģimene
 Informācija
 Internet
 IRC/čats
 Izglītība
 Izklaide
 Kultūra
 Lauksaimniecība
 Likumi/tieslietas
 Literatūra
 Māksla
 Mobīlie telefoni
 Mode
 MP3
 Mūzika
 Nekustamais īpašums
 Politika
 Portāli
 Privātlapas
 Programmēšana
 Reklāma
 Reliģija
 Rupnieciba
 Sabiedriskās org
 Security
 Sex, erotika
 Skaistumkopšana
 Software
 Spēles
 Sports
 Tehnika
 Valsts iestādes
 Veikali
 Veselība
 Vides aizsardzība
 Viesu nami
 XXX
 Zinātne
 Žurnāli/Laikraksti


1. Darba piedāvājumi
2. Speles
3. draugam.lv - Apsveikumi, pantiņi, kartiņas
4. Face.lv - iepazīšanās portāls
5. Makšķerēšanas piederumu interneta veikals
6. Dzejoļi, dzīvā dzeja no tūkstošiem dzejnieku
7. Statistiskā datu apstrāde pētījumiem
8. On-line.lv portal *2018*
9. iRadio.lv - klausies radio, skaties Tv ineternetā
10. Intim preces Interneta Veikals



Hostel Bad Gastein
Motel Bad Gastein
Guesthouse Bad Gastein Guesthouse Bad Gastein

Atrodi labāko kazino Latvijā




Zinātnes jaunumi
ON-LINE.LV sadarbībā ar


Latvijā atklāts pirmais Lāzeru centrs


Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē tika atklāts studiju un pētnieciskais Lāzeru centrs, kas ir pirmais šāda veida centrs Latvijā.
Lāzeru centra izveidošanai ir būtiska stratēģiska nozīme augsta līmeņa zinātnes un izglītības attīstībā LU un Latvijā kopumā.
Lāzers ir ierīce, kas rada intensīvu un šauru gaismas kūli, kam ir „viena krāsa” (šaurs spektrālais diapazons). Parastu gaismas avotu var iztēloties kā orķestri, kur katrs instruments spēlē savu melodiju, dažreiz notis sakrīt. Lāzers ir kā daudzas vijoles, kas spēlē vienu un to pašu skaņdarbu. Šī saskaņotība lāzeram turpinās ļoti ilgi. Tādēļ lāzeram, salīdzinājumā ar citiem gaismas avotiem, piemīt ideālas fizikālās īpašības. Ikdienā mēs pat neapzināmies, cik daudz ir iekārtu, kur tiek izmantots lāzers, piemēram, preču kodu nolasītājos, kompaktdisku atskaņotājos, lāzerprinteros u. c. Lāzera izmantošanas iespējas nepārtraukti aug.

Profesors Mārcis Auziņš, LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns. Modelis, kā augstskolā vajadzētu attīstīties zinātnei, nav izgudrots Latvijā, tas ir attīstījies un aprobēts pasaulē. Ideālajā struktūrā akadēmiskā zinātne ar pētniecību nodarbojas augstskolās – tā ir pētniecībā balstīta izglītība.
Fundamentālā jeb akadēmiskā zinātne pamatā balstās uz studentiem un doktorantiem; tas nozīmē, ka nav milzīgas zinātniskas struktūras, kur nodarbināti daudzi štata darbinieki. Fundamentālajā zinātnē pamatā ir profesors, pēcdoktora studiju līmeņa studenti, pēc iespējas lielāks skaits doktorantu, maģistrantu, bakalauru. Lai šāda vide varētu attīstīties, nepieciešama virkne priekšnoteikumu.
Pirmkārt, vajadzīgi spēcīgi pasaules līmeņa mācībspēki, otrkārt, talantīgi studenti, kas būtu ieinteresēti un kam būtu iespējas strādāt zinātnē. Iespējas sastāv no diviem komponentiem − pirmkārt, jābūt finansiālajam nodrošinājumam. Ja dienā jāstrādā, lai būtu līdzekļi izdzīvošanai, bet vakarā pētniecībā, normāla attīstība nav iespējama. Pašlaik situācija ir ļoti labvēlīga – ir Eiropas Sociālo fondu stipendijas doktorantiem un jaunajiem pētniekiem. Tās kopā ar starptautiskajiem un vietējiem grantiem var nodrošināt vismaz minimālu eksistences līmeni, ļaujot lielāko daļu laika strādāt pētniecībā. Ir arī liels Universitātes atbalsts, stipendijas.
Otrkārt, tā kā fizika ir eksperimentālā zinātne, nepieciešama eksperimentālā bāze.
Mūsu iecere ir Lāzeru centru izveidot kā vietu, kur profesori un doktoranti varētu nodarboties ar zinātni. Tam nepieciešama apjomīga infrastruktūra – telpa, lāzeru dzesēšanas sistēma, iekārtas.
Fizika ir starptautiska zinātne
− Starptautiskā sadarbība fizikā bija arī padomju laikos, fizika, tāpat kā citas dabaszinātnes, bija daudz mazāk ideoloģizēta nekā citas nozares. Zinātnieku potenciāls Latvijā ir pietiekošs. Fizika ir starptautiska zinātne, mēs viens no otra mācāmies – Latvijas zinātnieki brauc strādāt uz ārzemju augstskolām, daudzi no ārzemēm praktizē šeit. Sadarbība ir nepārtraukta, bet, lai tā varētu notikt pilnā mērā, mums vajadzīgas ne tikai gudras galvas, bet arī augsta līmeņa iekārtas.
Centrā ir daudz unikālu iekārtu, lielākā daļa no tām ir pašu zinātnieku veidotas, tās nav iespējams nopirkt – tāpat kā līdzīgās tāda līmeņa laboratorijās pasaulē. Elektronisko iekārtu attīstība mūsdienās ir ļoti strauja, bet mehānisko iekārtu jomā tehnoloģijas neattīstās tik strauji un aparatūra, kas veidota pašu rokām padomju laikā, ļoti labi noder arī mūsdienās.
Lāzeru centra projektam lielu atbalstu saņēmām no Universitātes vadības, fakultātes, Fizikas nodaļas, piesaistīti arī Eiropas Komisijas līdzekļi. Ar šī centra izveidi saistīti vairāki lieli Eiropas Komisijas finansēti projekti.
Centra izveidē liels ieguldījums ir mūsu partneruniversitātei Vācijā –Kaizerslauternas universitātei, kuras profesors Klāss Bergmans, arī LU Goda doktors, lielu daļu no savām eksperimentālajām iekārtām pašreiz formāli aizdevis LU. Būtībā pazīstamais vācu profesors K. Bergmans Latviju izvēlējies kā vietu, kur viņa iesāktais pētnieciskais darbs varētu tikt turpināts. Ja tuvāko gadu laikā mūsu Vācijas partneri pārliecināsies, ka iekārta tiek pilnā mērā produktīvi izmantota, tad tā pāries LU īpašumā – tā paredz vienošanās. Tas ir apliecinājums, ka zinātniskajā procesā esam līdzvērtīgi partneri.

Lāzeru centra praktiskās iespējas
− Iespēju ir ļoti daudz. Centrs ir starpdisciplinārs, visi tie, kas ir ieinteresēti strādāt saistībā ar lāzera izmantošanu fizikā, ķīmijā un citās dabaszinātņu nozarēs, tiek aicināti nākt talkā ar savām idejām un projektiem.
Augstas izšķirtspējas molekulārā spektroskopija, kas ļauj pētīt dažādu molekulu uzbūves nianses ar lāzeru kā instrumentu, ir projekts, kas Universitātē tradicionāli attīstās jau daudzus gadus. Šī ir starpdisciplināra tēma, un konkrēti definēt, vai tā ir ķīmija vai fizika, nav vienkārši. Otrs virziens, kas man šķiet ārkārtīgi interesants un perspektīvs un ar ko nodarbojamies jau diezgan sen, ir koherentie procesi atomos. Salīdzinājumā ar to, pie kā esam pieraduši ikdienas dzīvē, kvantu fizikā notiek visai dīvainas lietas, piemēram, viens un tas pats atoms vienlaicīgi var atrasties vairākos stāvokļos vai pat vairākās vietās (atomkoherentas superpozīcijas stāvoklis). Viens ir saprast, ko tas nozīmē, otrs – kā šie īpašie stāvokļi var tikt izmantoti praktiskās lietās.
Vēl ir liels NATO finansēts civilās pētniecības projekts – elektriskā lauka kartēšana uz dažādām elektroniskajām iekārtām. Daļa no metodēm, kas tiek izmantota šī elektriskā lauka kartēšanai, ir koherentās spektroskopijas metodes.
Pasaules vadošās elektronikas firmas ik pa laikam formulē uzdevumus, kuru risinājumus gaida no akadēmiskās pētniecības. Pētniecības institūti šīs idejas komercializē un piedāvā rūpniecībai. Firmas neieguldīs naudu izglītībā tiešā veidā, tās ieguldīs akadēmiskās zinātnes komercializācijā, idejas novešanā līdz produktam, kas nepieciešams sabiedrībai. Rietumos pie universitātēm veidojas šādas firmas, un līdzīgi procesi notiek arī Latvijā.


Ruvims Ferbers, Molekuloptiskās polarizācijas laboratorijas vadītājs
− Lāzeru centrs ir ļoti nozīmīgs studējošajiem: bakalauriem, maģistrantiem, doktorantiem, kā arī jaunajiem zinātniekiem. Plānots, ka ne vien pasaules klases zinātnieki šurp brauks strādāt no ārzemēm, bet arī mēs varēsim braukt uz citām pasaules valstīm. Tas ir izaicinošs uzdevums, mums jāpierāda, ka mums ir pasaules līmeņa zinātnieki.
Būtiskākie pētījumu virzieni centrā ir atomfizika, molekulfizika, optiskā fizika. Ar molekulām iespējams manipulēt un lāzerstaru iedarbībā, mainīt vielu īpašības, ar atomāras vides palīdzību testēt materiālu virsmas, noteikt virsmas īpašības.
Būs iespējams mainīt materiālu īpašības, kontrolēt tās, ļoti šaurā diapazonā mērīt magnētiskos laukus. Mūsu moto ir jaunu metožu izstrādāšana un lietošana.
Centra darbā mēģināsim piesaistīt pirmā un otrā kursa studentus. Tieši zinātņu doktoru Latvijā trūkst visvairāk, palielināt to skaitu ir mūsu mērķis. Protams, ceram, ka mums būs iespēja izmantot jaunu finansējuma plūsmu zinātnē un ka cilvēkiem būs iespēja sevi veltīt šai zinātnei pilnībā.
Dr. fiz. Aigars Ekers, Molekulāro kūļu laboratorijas vadītājs
− 3. kursā, mēģinot atrast vietu, kur strādāt zinātnisko darbu, nonācu LU FMF Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (tai laikā − Spektroskopijas nodaļā), kur satiku profesoru Māri Jansonu. Darbs šajā institūtā ieinteresēja, sāku tur strādāt par laborantu, vēlāk par inženieri, izstrādāju bakalaura un maģistra darbus, uzsāku darbību doktorantūrā. Tajā laikā katastrofāli sāka trūkt līdzekļu pētījumiem. nebija iespējams Ar esošajiem līdzekļiem un iekārtām nebija iespējams realizēt kompleksus eksperimentus. Tādēļ, sākot jau ar maģistra darbu, nācās meklēt iespējas īstenot plānotos eksperimentus dažādās ārzemju laboratorijās. Eksperimentus maģistra darbam veicu Zviedrijā. Eksperimentus promocijas darbam − dažādās laboratorijās Zviedrijā, Polijā un Vācijā.
1996. gadā mans vadītājs profesors M. Jansons ieteica pietiekties DAAD (t. i., Vācu akadēmiskā apmaiņas dienesta) stipendijai, lai varētu 10 mēnešus strādāt profesora Klāsa Bergmaņa laboratorijā Kaizesrlauternas universitātē Vācijā. Uzrakstīju projekta pieteikumu, saņēmu stipendiju, aizbraucu uz Vāciju, drīz iemācījos vācu valodu un sāku tur strādāt pie eksperimentiem. Pēc 10 mēnešiem biju savācis trūkstošos eksperimentālos materiālus disertācijas izstrādāšanai. Atgriezos Rīgā un aizstāvēju disertāciju.
Pētījumi Vācijā bija ļoti veiksmīgi, publicējām vairākus rakstus. Ar K. Bergmani vienojāmies, ka pēc disertācijas aizstāvēšanas atgriezīšos pie viņa strādāt par jauno zinātnieku jeb postdoku. Tajā laikā (1999. gadā) Latvijas zinātnieki jau varēja pietiekties ES 5. Ietvara programmā uz dažādiem labi finansētiem projektiem. Uzrakstīju pieteikumu Marijas Kirī stipendijai pētījumu veikšanai profesora Bergmaņa laboratorijā. Tas bija pirmais veiksmīgais šīs stipendijas pieteikums no Latvijas. Stipendija deva iespēju divus gadus strādāt par K. Bergmaņa zinātnisko līdzstrādnieku. Pēc tam paliku strādāt ilgāk pie liela vācu pētnieku grupas projekta. Sadarbība ar profesoru Bergmani izveidojās ārkārtīgi produktīva, tika daudz paveikts, vēl šodien strādājam pie pētījumu rezultātiem.
Kuram uzticēt vērtīgās iekārtas?
− Kad projekts tuvojās beigām, radās jautājums, ko darīt tālāk. Profesors Bergmanis gatavojās pēc dažiem gadiem doties pensijā (Vācijā profesoriem pensionēšanās vecums ir 65 gadi pat tajā gadījumā, ja saņemta Nobela prēmija). Jauna projekta uzsākšanai un īstenošanai neatlika pietiekami daudz laika. Negribējās arī, lai eksperimenta aprīkojums tiktu izjaukts un pārdalīts starp citām vietējām pētnieciskajām grupām rezerves daļās. Nolēmām, ka ir jāmēģina pārliecināt Kaizerslauternas universitātes vadību pārcelt laboratorijas iekārtas pilnībā nokomplektētas uz Rīgu. Tas ļautu arī man atgriezties un turpināt zinātnisko darbību Latvijas Universitātē. Šeit ļoti palīdzēja tas, ka profesors Bergmanis 2003. gadā saņēma Maksa Planka balvu, kas ir Vācijas augstākā atzinība par sasniegumiem zinātniskajā darbā. Viens no tās piešķiršanas nosacījumiem ir nozīmīgs ieguldījums zinātniskās sadarbības attīstīšanā ar ārzemju zinātniekiem. Kaizerslauternas universitātes vadība atbalstīja laboratorijas iekārtu pārcelšanu uz Rīgu.
Kad 1997. gadā aizsaulē aizgāja mans skolotājs profesors Māris Jansons, es zināju, ka mans pienākums ir Rīgā turpināt mūsu kopīgi uzsākto darbu. Tagad bija radusies iespēja to īstenot. Daudz strādāju pie tā, lai sagādātu finansējumu ieceres īstenošanai. LZP grants diemžēl ir tik mazs, ka no tā nevaru samaksāt pieklājīgu algu pat vienam vienīgam līdzstrādniekam. Uzrakstīju pieteikumu ES 6. Ietvara programmai. Tas bija mērķēts uz jaunas laboratorijas izveidošanu un pētījumu veikšanu Rīgā. Saņēmu finansējumu, kas atļauj uzaicināt strādāt uz Rīgu pieredzējušus ārzemju zinātniekus, maksājot viņiem Eiropas līmeņa algas.
Veiksmīgās pārrunās ar FMF dekānu profesoru Mārci Auziņu, Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktoru profesoru Jāni Spīguli un LU rektoru profesoru Ivaru Lāci saņēmām atbalstu jauna Lāzeru centra telpu remontam. Lāzeru centrs tika atklāts 10. jūnijā, ceremonijā piedaloties arī Kaizerslauternas universtiātes prezidentam un Vācijas vēstniekam Rīgā.
Stratēģiska sadarbība
− Lāzeru centram ir ļoti liela stratēģiska nozīme. Vairāku lāzeru iekārtu iegāde un ekspluatācija ir dārga, un Latvijā neviena pētnieku grupa katra atsevišķi to nevar atļauties. Lāzeru centrā vairākas grupas saliek kopā savus lāzeru resursus, lai katrs varētu veikt kompleksus eksperimentus vienlaikus ar vairākām lāzeru iekārtām. Mūsu mērķis pagaidām nav radīt metodes, kuras komercializēt. Vispirms mums ir fundamentālā līmenī jāizprot pieejamās lāzeru manipulācijas metodes, to mijiedarbība ar molekulāriem procesiem un jāapzinās lietojums un lāzeru? iespēju robežas. Manā grupā mēs mēģinām izprast ķīmiskos procesus ļoti fundamentālā līmenī. Ņemot pašu vienkāršāko gadījumu, kad viens atoms saduras ar vienu molekulu, mēs gribam saprast, kā šādā procesā veidojas molekulārie kompleksi un kā ar lāzeru manipulācijas palīdzību ar lielu efektivitāti var vadīt šādu kompleksu fragmentāciju (?fragmentus) caur vēlamo kanālu. Profesors Bergmanis ir attīstījis dažādas jaunas molekulāro stāvokļu lāzeru manipulācijas metodes. Arī mēs esam piedalījušies jaunu metožu izstrādāšanā. Domāju, ka ar savu pieredzi varam veikt pētījumus labā pasaules līmenī.
No laboratorijas līdz uzņēmumam
− Kā fundamentālo pētījumu jomā strādājošs zinātnieks esmu pārliecināts, ka tieši ar fundamentālo zinātni var vislabāk izglītot studentus. Fundamentālajā zinātnē būtiski ir atrast atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim vēl neviens nav atbildējis. Studentiem ir jāstrādā pie tādām problēmām, kuru risināšanai gatavas receptes neeksistē. Šādā darbā tiek ļoti stimulēta un audzināta radoša pieeja darbam, un tāda pieeja ir svarīga jebkuras zinātnes, tehnoloģiju, ekonomikas un arī pašas sabiedrības attīstībai. Piemēram, Vācijā talantīgākie studenti aiziet strādāt promocijas darbus tieši fundamentālajā zinātnē. Lielākā daļa no viņiem pēc tam uzsāk uzņēmējdarbību, risinot problēmas, kam bieži vien ir maz sakara ar viņu tiešo izglītību. Savukārt uzņēmēji meklē un ļoti labprāt ņem darbā cilvēkus ar šādu izglītību, jo zina, ka problemātiskā situācijā viņi neteiks – nezinu, neesmu to mācījies, bet gan iepazīsies ar problēmu un meklēs inovatīvus risinājumus.



Raksta avots: žurnāls „Universitātes Avīze”
12. oktobris, ANDA LASE , (Fizika/Ķīmija)


[Lasiet pēdējos jaunumus]



Arhīvs hronoloģiski:
Jūlijs (2006)
Jūnijs (2006)
Maijs (2006)
Aprīlis (2006)
Janvāris (2006)
Decembris (2005)
Novembris (2005)
Oktobris (2005)
Septembris (2005)
Janvāris (2005)
Decembris (2004)
Novembris (2004)
Oktobris (2004)
Septembris (2004)
Jūlijs (2004)
Jūnijs (2004)
Maijs (2004)
Aprīlis (2004)
Marts (2004)
Februāris (2004)
Janvāris (2004)


Arhīvs pēc tēmas:
Astronomija
Botānika/Zooloģija
Fizika/Ķīmija
Interesanti fakti
Matemātika
Medicīna/Fizioloģija
Tehnoloģijas
[Pievienot jaunumus]

© SIA LUTUMAC

Kur var iegādāties žurnālu TERRA?

To var iegādāties avīžu un žurnālu tirdzniecības vietās, kā arī abonēt abonēšanas centros "Diena" vai ikvienā Latvijas Pasta nodaļā visā Latvijā. Palūdziet pastā iemaksas ordera formu PNS-020 un aizpildiet to sekojoši:
- Kam: SIA Mācību grāmata
- Reģistrācijas Nr.: 50003107501
- PNS konts: PNS1000096214

Terras WEB adrese: www.terra.lu.lv




Piedāvājam Jums iespēju on-line portālā izvietot jebkura tipa reklāmas bannerus un preču aprakstus. Cena pēc vienošanās.
Precīzāku informāciju saņemiet, nosūtot pieprasijumu [kontakti] .

Iepazīšanās
Meklēju

Vecums:





Login webmāsteriem



1. Internet:
where to buy cigarettes in UK
2. Sports:
Sport betting UK
3. Veikali:
smoke shop USA
4. Ģimene:
Kā jauns! Mīksto mēbeļu un paklāju ķīmiskā tīrīša
5. Internet:
Tax-free cigarettes shop
6. Izklaide:
taxfreecigs24.eu
7. Politika:
Cheap cigarettes in UK
8. Spēles:
Betting odds
9. Internet:
Buy cigarettes online
10. Bizness:
E cigarette starter kit

on-line.lv rating system
© SIA LUTUMAC