Photo
Reitingu sistēmaSākums Top100 | Top100 vakar | Iepazīšanās | Reklāma | Reģistrācija | Jautājumi | Hostings | Kontakti | Login |
Meklēt
 Anime
 Auto/moto
 Bizness
 Blogi/blogs.lv
 Ēdināšana
 Ceļojumi
 Celtniecība
 Darbs/Karjera
 Datori
 Digitālā māksla
 DIVX
 Dizains
 Drošība
 Dzīvnieki
 E-komercija
 Ekonomika
 Foto
 Humors
 Iepazīšanās
 Ģimene
 Informācija
 Internet
 IRC/čats
 Izglītība
 Izklaide
 Kultūra
 Lauksaimniecība
 Likumi/tieslietas
 Literatūra
 Māksla
 Mobīlie telefoni
 Mode
 MP3
 Mūzika
 Nekustamais īpašums
 Politika
 Portāli
 Privātlapas
 Programmēšana
 Reklāma
 Reliģija
 Rupnieciba
 Sabiedriskās org
 Security
 Sex, erotika
 Skaistumkopšana
 Software
 Spēles
 Sports
 Tehnika
 Valsts iestādes
 Veikali
 Veselība
 Vides aizsardzība
 Viesu nami
 XXX
 Zinātne
 Žurnāli/Laikraksti


1. Darba piedāvājumi
2. Speles
3. draugam.lv - Apsveikumi, pantiņi, kartiņas
4. Face.lv - iepazīšanās portāls
5. Makšķerēšanas piederumu interneta veikals
6. Dzejoļi, dzīvā dzeja no tūkstošiem dzejnieku
7. Statistiskā datu apstrāde pētījumiem
8. iRadio.lv - klausies radio, skaties Tv ineternetā
9. On-line.lv portal *2018*
10. Intim preces Interneta Veikals



Hostel Bad Gastein
Motel Bad Gastein
Guesthouse Bad Gastein Guesthouse Bad Gastein

Atrodi labāko kazino Latvijā




Zinātnes jaunumi
ON-LINE.LV sadarbībā ar


Astronomijas satraucošā desmitgade


Astronomija ir Visuma un tā daļu pētniecība. Cik daudz mēs par to zinām? Vai bieži pavēršam skatu pret debesīm romantiskās noskaņās vai zinātnisku nolūku vadīti? ILGONIS VILKS, Astronomijas institūta pētnieks, vairāku grāmatu autors un žurnāla Terra galvenais redaktors, sarunā atklāj ievērojamākos notikumus astronomijā pēdējā desmitgadē un sniedz ieskatu Latvijas astronomu sasniegumos un plānos. Žurnāls "Universitātes Avīze"

Astronomija ir Visuma un tā daļu pētniecība. Cik daudz mēs par to zinām? Vai bieži pavēršam skatu pret debesīm romantiskās noskaņās vai zinātnisku nolūku vadīti? ILGONIS VILKS, Astronomijas institūta pētnieks, vairāku grāmatu autors un žurnāla Terra galvenais redaktors, sarunā atklāj ievērojamākos notikumus astronomijā pēdējā desmitgadē un sniedz ieskatu Latvijas astronomu sasniegumos un plānos. Anda LASE – Kādi notikumi un atklājumi astronomijas nozarē bijuši pēdējā laikā? – 3. oktobrī Latvijā bija vērojams Saules aptumsums, lielākajā daļā teritorijas bija labs laiks, aptumsumu varēja labi redzēt, arī presē un citos plašsaziņas līdzekļos bija pietiekama informācija par šo notikumu. Līdzīgi būs 2006. gada 29. martā, kad būs lielāka fāze, būs aizsegta puse Saules diska. Labāk, protams, aptumsumu novērot nevis Latvijā, bet aizbraukt, piemēram, uz Ēģipti, kur būs pilns aptumsums, un apvienot vērošanu ar ceļojumu. Interesantākais no atklājumiem – Saules sistēmas ārējā daļā tika ieraudzīts debess ķermenis, pēc izmēriem lielāks par Plutonu – Saules sistēmas 10. planēta. Pēdējos gados norisinās debates, vai šos nelielos atklātos debess ķermeņus saukt par planētām. Līdz šim gan bija atklāti debess ķermeņi, kas ir mazāki par Plutonu. Tā kā mūsdienās ir jaudīga tehnika un labi teleskopi, tad astronomi apzinās, ka tuvākajā laikā pastāv iespējamība atklāt vēl kādu planētu, tādēļ arī šobrīd ir lielas debates par terminoloģiju. 10. Saules sistēmas planētu atklāja 2003. gadā, un šie divi gadi bija vajadzīgi, lai saprastu, kā tā kustas ap Sauli, vai objekts tiešām «uzvedas» kā planēta. Atklājējs šai planētai devis nosaukumu Ksena. Vai šāds nosaukums paliks, to lems Starptautiskā Astronomijas savienība, kas piešķir nosaukumus debess ķermeņiem. Šobrīd astronomijā ir satraucoša desmitgade. Ir tādi atklājumi, kas attiecas uz Visuma vispārīgo struktūru – pirms dažiem gadiem astronomi atklāja, ka Visums izplešas paātrināti, nevis palēnināti, kā domāja līdz šim. Šī kustība notiek paātrināti, jo ir kāda papildu enerģija, kas darbojas. To nosauca par tumšo enerģiju, un astronomi par to pagaidām zina ļoti maz, tam pat nav nekādu eksperimentālu pierādījumu, teorija tikai top. Pēc tumšās enerģijas idejas astronomijā ir ienākušas jaunas vēsmas. Tā sauktā tumšā enerģija piemīt vakuumam. Tā izpaužas kā atgrūšanās, tās izpausmju iemesls ir vakuuma īpašības, kas līdz galam nav izpētītas. Interesanti, ka kādreiz Einšteins savās teorijās bija aprakstījis kaut ko līdzīgu. – Vai jums ir bijis kāds astronomiska rakstura pārsteigums? – Pats emocionālākais piedzīvojums bija pilnā Saules aptumsuma novērošana pie Balatona ezera 1999. gadā. Pirms tam es biju daudz skatījies attēlus, lasījis un rakstījis par to. Tikai tas, kurš Saules aptumsumu redzējis savām acīm, spēj to līdz galam izjust. Dienas vidū satumst, ir nedabiska gaisma, vēsums, un, kad Mēness aiziet priekšā Saulei pilnībā, debesīs ir melns caurums ar sudrabotu maliņu – saules vainagu –, pamale ir rozā, debesis tumšas, tajās spožas zvaigznes – fantastisks skats. Paiet divas minūtes, un diena atgriežas. Nākamais pil­nais Saules aptumsums Latvijā būs redzams 2142. gadā. – Vai astronomiskie notikumi ir prognozējami? – Tādu notikumu kā Saules aptumsumu var izrēķināt līdz pat sekundei desmit gadu uz priekšu. Tajā pašā laikā ir objekti, ko atklāj, kad tie pielido relatīvi tuvu Zemei. Šo objektu kustību arī iespējams prognozēt desmitiem gadu uz priekšu, bet tas ir iespējams tikai pēc objekta rūpīgas novērošanas. Tomēr nav izslēgts, ka būs kāds objekts, kas negaidīti pielavīsies pie Zemes, nesadedzis atmosfērā. – Vai Latvijā izmantotās astronomiskās ierīces atbilst pa­sau­les līmenim? – Astronomisko pētījumu loks Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir sašaurinājies, tomēr joprojām tiek izmantoti trīs nozīmīgi instrumenti. Viens ir Latvijā lielākais Šmita teleskops Baldonē, ko iespējams labi lietot zvaigžņu spektra iegūšanai un kas ir tradicionālais šīs observatorijas astronomu instruments jau gadu desmitiem. Pagājušajā ziemā teleskopam tika pāraluminizēts spogulis – nu ir jauns klājums, labāka atstarošana, kvalitatīvāki rezultāti. Šobrīd tiek strādāts pie modernas uztveršanas sistēmas izveidošanas, izmantojot lādiņu saites matrices. Bez pārtraukuma strādā arī pavadoņu lāzertālmērs, kas atrodas Universitātes Botāniskajā dārzā. Tas ir instruments, kurš šauj lāzera impulsus, kas atstarojas no pavadoņa un tādā veidā nomēra attālumu ar fantastisku precizitāti – līdz pat centimetram. Trešais ir radioteleskops Irbenē. Tā diametrs ir 32 m, un to atstājusi Krievijas armija. Tas ir arī viens no lielākajiem radioteleskopiem Ziemeļeiropā. Pateicoties tam, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā, ir pavērusies iespēja tikt pie Eiropas finansējuma, un astronomijas nozarē aktīvi tiek pirkta jauna aparatūra. – Ar kādiem sasniegumiem var lepoties Latvijas astronomi? – Mums ir labi panākumi tradicionālajās darba jomās. Latvijas astronomi ir ilgstoši pētījuši Saules sistēmas mazos debess ķermeņus. Rezultātā kosmosa telpā starp Marsu un Jupiteru ir deviņas mazās planētas, kuru nosaukumi ir saistīti ar Latviju. Tur ir tādi nosaukumi kā Latvija un Rīga – maza planēta, kas nav daudz lielāka par mūsu galvaspilsētu. Planētas ir nosauktas arī par godu Vijai Artmanei, Krišjānim Baronam, vairākas planētas nosauktas astronomu vārdos. Otrs tradicionāls Latvijas astronomu pētījumu virziens ir oglekļa zvaigžņu pētījumi, kas palīdz labāk saprast, kur Visumā rodas ogleklis, kā tas izplatās un kā nonāk dzīvo būtņu sastāvā. Latvijā ir atklātas un izpētītas vairāk nekā 300 oglekļa zvaigžņu. Tā kā mūsu astronomiem šajā jomā ir labi panākumi, tad viņiem ir arī uzticēts pilnveidot starptautisko oglekļa zvaigžņu katalogu. – Kāda ir Latvijas astronomu sadarbība ar ārzemēm? – Pavadoņu lāzeru novērojumi notiek ar NASA, kur ir dienesti, kas izmanto Latvijas astronomu datus. Lāzeru tālmērs arī darbojas Eiropas tīklā, kur ir vairāk nekā desmit staciju. Tajās tiek savākti kopā un apstrādāti rezultāti. Arī mūsu astrofiziķi sadarbojas ar daudzu valstu astronomiem. – Vai astronomija zināmā mērā ir saistīta arī ar astroloģiju? – Vajadzētu saprast, ka astronomija ir zinātne, bet astroloģiju par zinātni nevarētu saukt. Zinātniekiem noteikti jāatbild uz jautājumu «kāpēc». Astronomijai un astroloģijai ir kopīgas saknes tādā ziņā, ka astroloģijā izmanto debess spīdekļu stāvokli. Ja astronomam debess spīdekļa stāvoklis ir tikai atspēriena punkts, lai skaidrotu kustības likumus vai fizikālo dabu, tad astrologam svarīgi ir leņķi, pozīcijas saistībā ar cilvēka dzīvi. Es pats attiecībā uz astroloģiju esmu skeptisks. Ja sakām, ka ir kaut kāds mehānisms, kas iedarbojas uz cilvēku, tad arī būtu jāpaskaidro, kas tas ir par mehānismu, kā tas darbojas. Tas ir viduslaiku priekšstats, kad uzskatīja, ka Zeme ir pa­sau­les centrs un ka viss ir radīts cilvēkam un viss mūs ietekmē. – Kādas pašlaik ir jūsu zinātniskās aktivitātes? – Nodarbojos ar tādu specifisku jautājumu kā Irbenes radioteleskopa datorvadības pilnveidošana. Šogad mainījusies Irbenes vadība un arī pētniecības ievirze. Ieguvumi ir dažādu tālo objektu novērojumi, tā ir iespēja veikt būtiskus atklājumus, kas papildina ainu par Visuma tālajām robežām. Ļoti daudz laika iznāk veltīt astronomiskajai izglītībai, lasu lekcijas studentiem, skolotājiem, rakstu mācību grāmatas. – Vai žurnāls “Terra” ir ar kaut ko īpašs? – Ir jau pagājuši pieci gadi, kopš iznāk žurnāls, mēs saskaitījām, ka mums rakstījuši 150 autori. Tie ir ļoti dažādi cilvēki – sākot no Zinātņu akadēmijas speciālistiem un beidzot ar studentiem; rakstus rakstījuši arī skolēni, kas piedalījušies skolēnu zinātniskajās konferencēs. Rakstītāji ir ļoti dažādi, svarīgākais ir saturs, nevis tituli. Ir lietas, ko esam pamanījuši ātrāk nekā pa­sau­les vadošie populārzinātniskie žurnāli, ir bijis, ka mūsu publikācija bijusi 3 mēnešus ātrāk nekā Scientific American. Ir bijis plašs raksts par bioloģiskajiem ieročiem, Sibīrijas mēri, kas pēc tam Amerikā norisinājās gandrīz pēc tādiem pašiem scenārijiem, kā rakstījām mūsu žurnālā. Ir bijis raksts par iespējamo SARS epidēmiju vēl pirms tam, kad tā plosījās pagājušajā ziemā. Žurnāla īpatnība ir tā, ka tas ir domāts lasītājiem, kam interesē zinātne un tehnika, – dažāda vecuma cilvēkiem, sākot no skolēniem un beidzot ar pensionāriem. Cenšamies, lai žurnālā būtu daudzveidība, lai būtu pārstāvētas dažādas zinātņu nozares – ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, reizēm vēsture, arheoloģija un pat psiholoģija. UA

http://www.lu.lv/materiali/laikraksts/resursi/ua-ziema-2005.pdf
19. decembris, Anda LASE , (Astronomija)


[Lasiet pēdējos jaunumus]



Arhīvs hronoloģiski:
Jūlijs (2006)
Jūnijs (2006)
Maijs (2006)
Aprīlis (2006)
Janvāris (2006)
Decembris (2005)
Novembris (2005)
Oktobris (2005)
Septembris (2005)
Janvāris (2005)
Decembris (2004)
Novembris (2004)
Oktobris (2004)
Septembris (2004)
Jūlijs (2004)
Jūnijs (2004)
Maijs (2004)
Aprīlis (2004)
Marts (2004)
Februāris (2004)
Janvāris (2004)


Arhīvs pēc tēmas:
Astronomija
Botānika/Zooloģija
Fizika/Ķīmija
Interesanti fakti
Matemātika
Medicīna/Fizioloģija
Tehnoloģijas
[Pievienot jaunumus]

© SIA LUTUMAC

Kur var iegādāties žurnālu TERRA?

To var iegādāties avīžu un žurnālu tirdzniecības vietās, kā arī abonēt abonēšanas centros "Diena" vai ikvienā Latvijas Pasta nodaļā visā Latvijā. Palūdziet pastā iemaksas ordera formu PNS-020 un aizpildiet to sekojoši:
- Kam: SIA Mācību grāmata
- Reģistrācijas Nr.: 50003107501
- PNS konts: PNS1000096214

Terras WEB adrese: www.terra.lu.lv




Piedāvājam Jums iespēju on-line portālā izvietot jebkura tipa reklāmas bannerus un preču aprakstus. Cena pēc vienošanās.
Precīzāku informāciju saņemiet, nosūtot pieprasijumu [kontakti] .

Iepazīšanās
Meklēju

Vecums:





Login webmāsteriem



1. Internet:
where to buy cigarettes in UK
2. Sports:
Sport betting UK
3. Veikali:
smoke shop USA
4. Ģimene:
Kā jauns! Mīksto mēbeļu un paklāju ķīmiskā tīrīša
5. Internet:
Tax-free cigarettes shop
6. Izklaide:
taxfreecigs24.eu
7. Politika:
Cheap cigarettes in UK
8. Spēles:
Betting odds
9. Internet:
Buy cigarettes online
10. Bizness:
E cigarette starter kit

on-line.lv rating system
© SIA LUTUMAC