Zinātnes jaunumi ON-LINE.LV sadarbībā ar Viltīgā varavīksne Kā rodas varavīksne? Daudziem jebkurš jautājums par to liksies vienkāršs. Padomāsim vēlreiz! Kurā virzienā varavīksne ir jāmeklē lietus laikā? Vai lielas lietus lāses radīs lielu varavīksni? Kāpēc to rada gan lietus virs mums, gan strūklaka zālājā mums pie kājām? Braucot ar auto, ir riskanti uzbraukt uz ceļmalas ar vienu riteni. Grubuļainā virsma bremzēs to vienu pašu, un mašīnu var „samest” sāņus uz grāvja pusi. Līdzīgi ir ar gaismu. Dienas gaismu veido dažādas krāsas stari, kuri kopā rada balto. Nokļūstot no gaisa stiklā, ūdenī vai limonādē, gaismas stari tiek bremzēti, turklāt katra krāsa – citādi. Vislēnāk ūdenī kustas violetā, bet visātrāk – sarkanā redzamā gaisma. Tālab, nonākot uz slīpas virsmas, visvairāk lūst (vismazāk aizceļo) violeti-zilās krāsas stari, vismazāk – oranži-sarkanie. Tātad varavīksne rodas, baltajai gaismai lūstot ūdens pilienos, tā ir jāmeklē virzienā prom no saules. Turklāt saule tad atrodas nelielā augstumā virs apvāršņa: leņķis starp saules staru un pilienā lauztajiem stariem ir 40 līdz 42 grādi. Gaismas stari nokļūst gaisā esošajos ūdens pilienos un maina savu virzienu trīs reizes: 1) iekļūstot ūdens pilienā, 2) atstarojoties no piliena malas un 3) iznākot no piliena. No piliena gaisma izkļūst „pārvērstā veidā” – ir notikusi gaismas dispersija, violetie stari ir lēnāki, tāpēc tie atrodas augstāk par sarkanajiem. Stop! Bet mēs taču redzam, ka visaugstāk varavīksnē ir sarkanā krāsa! Šo acīm redzamo faktu nosaka ne pavisam acīmredzams likums. No viena maza piliena līdz acij nonāk tikai vienas krāsas stari. Tā no pilieniem, kuri gaisā atrodas augstāk, līdz mums nonāk sarkanā krāsa. No zemākajiem – violetā. Pilieni pa vidu mūs nodrošina ar oranžo, dzelteno, zaļo, gaiši zilo un zilo. Līdz acij neaizkļūst visu pilienu lauztie stari, tāpēc varavīksni redzam kā loku, nevis kā svītru, stabu vai sienu. Ir velti līdz ar elfiem meklēt zelta podus tur, kur sākas varavīksne. Pat ja būtu podi un elfi, varavīksnes patiesībā gaisā nav. Tā ir optiska parādība, kuras augstums un lielums ir atkarīgi no saules un cilvēka atrašanās vietas, nevis pilienu lieluma. Varavīksnes centrs tuvināti ir cilvēka galva. Ja saule atrodas augstu virs apvāršņa, varavīksni var veidot tie pilieni, kas atrodas zem novērotāja, piemēram, dārza smidzinātāja radītie. Tiem gan ir jābūt pietiekami lielā skaitā, un arī tad varavīksne izskatīsies blāva. Mēs varam būt pārliecināti, ka saprotam par ikdienišķām kļuvušās dabas parādības. Šī svētlaimīgā pārliecība saglabāsies līdz brīdim, kad radu bērns vai pedantisks kaimiņš pavaicās, kāpēc tad rodas tas vai šis. Līdzīgās krīzes situācijās var noderēt bezmaksas enciklopēdija http://en.wikipedia.org/wiki/. Fakti Ir arī „mēness varavīksne” – gaišā mēnesnīcas naktī var novērot Mēness atstarotās gaismas lūšanu ūdens pilienos. Dažreiz var novērot arī otru varavīksni jeb Aleksandra joslu. Krāsas tajā ir apvērstā secībā – ārējais loks ir zils. Tad stari tiek vēlreiz atstaroti, pirms atstāj pilienu. Pirmie zinātniski pamatotie varavīksnes skaidrojumi ir pierakstīti Persijā 13. gadsimtā. 26. jūlijs, Roberts Paeglis , (Fizika/Ķīmija) [Lasiet pēdējos jaunumus] Arhīvs hronoloģiski: Jūlijs (2006) Jūnijs (2006) Maijs (2006) Aprīlis (2006) Janvāris (2006) Decembris (2005) Novembris (2005) Oktobris (2005) Septembris (2005) Janvāris (2005) Decembris (2004) Novembris (2004) Oktobris (2004) Septembris (2004) Jūlijs (2004) Jūnijs (2004) Maijs (2004) Aprīlis (2004) Marts (2004) Februāris (2004) Janvāris (2004) Arhīvs pēc tēmas: Astronomija Botānika/Zooloģija Fizika/Ķīmija Interesanti fakti Matemātika Medicīna/Fizioloģija Tehnoloģijas

[Pievienot jaunumus]

© SIA LUTUMAC