Photo
Reitingu sistēmaSākums Top100 | Top100 vakar | Iepazīšanās | Reklāma | Reģistrācija | Jautājumi | Hostings | Kontakti | Login |
Meklēt
 Anime
 Auto/moto
 Bizness
 Blogi/blogs.lv
 Ēdināšana
 Ceļojumi
 Celtniecība
 Darbs/Karjera
 Datori
 Digitālā māksla
 DIVX
 Dizains
 Drošība
 Dzīvnieki
 E-komercija
 Ekonomika
 Foto
 Humors
 Iepazīšanās
 Ģimene
 Informācija
 Internet
 IRC/čats
 Izglītība
 Izklaide
 Kultūra
 Lauksaimniecība
 Likumi/tieslietas
 Literatūra
 Māksla
 Mobīlie telefoni
 Mode
 MP3
 Mūzika
 Nekustamais īpašums
 Politika
 Portāli
 Privātlapas
 Programmēšana
 Reklāma
 Reliģija
 Rupnieciba
 Sabiedriskās org
 Security
 Sex, erotika
 Skaistumkopšana
 Software
 Spēles
 Sports
 Tehnika
 Valsts iestādes
 Veikali
 Veselība
 Vides aizsardzība
 Viesu nami
 XXX
 Zinātne
 Žurnāli/Laikraksti


1. Darba piedāvājumi
2. Speles
3. draugam.lv - Apsveikumi, pantiņi, kartiņas
4. Face.lv - iepazīšanās portāls
5. Makšķerēšanas piederumu interneta veikals
6. Dzejoļi, dzīvā dzeja no tūkstošiem dzejnieku
7. Statistiskā datu apstrāde pētījumiem
8. On-line.lv portal *2018*
9. iRadio.lv - klausies radio, skaties Tv ineternetā
10. Intim preces Interneta Veikals



Hostel Bad Gastein
Motel Bad Gastein
Guesthouse Bad Gastein Guesthouse Bad Gastein

Atrodi labāko kazino Latvijā




Zinātnes jaunumi
ON-LINE.LV sadarbībā ar


2003. gada Nobela prēmija ķīmijā


2003. gada Nobela prēmiju ķīmijā saņēma Pīters Egrs (Baltimoras Džona Hopkinsa universitātes bioķīmijas un medicīnas profesors) un Roderiks Makinons (Ņujorkas Rokfellera universitātes molekulārās neirobioloģijas un biofizikas profesors), kuri izskaidroja līdz šim neizprastus šūnu darbības principus, t.i., kā tieši ūdens un joni iekļūst šūnā un izkļūst no tās.
Visas dzīvas būtnes sastāv no šūnām. Cilvēka un līdzīgu izmēru dzīvnieku organismos ir ap 100 000 000 000 šūnu, kuras visas darbojas vienā kopīgā sistēmā.
Jau pagājušā gadsimta vidū zinātniekiem radās pārliecība, ka šūnas uzbūvē ļoti svarīga loma ir universālam molekulāram veidojumam, kuram deva nosaukumu – bioloģiskā membrāna. Tā ir plāna molekulu plēvīte - tauku molekulu dubultslānis, kurā iestiprināti, patiesībā – peld, olbaltumvielu molekulu sakopojumi. Bioloģiskā membrāna veido gan šūnapvalku, gan šūnas kodola apvalku un daudzus citus šūnas organoīdus, kas pēc savas formas ir kā pūslīši, cisternas vai caurulītes.
Sevišķi nozīmīga ir šūnapvalka membrānas izpēte, jo šūnas membrāna ir gan barjera, caur kuru nepārtraukti notiek mērķtiecīga - šūnas interesēm atbilstoša - vielu apmaiņa starp šūnu un vidi, gan aizsargslānis, gan šūnas “acis, ausis un deguns” – veidojums, kas nodrošina šūnas spēju informatīvi kontrolēt apkārtējo vidi un uztvert citu šūnu raidītos signālus. Visu šo šūnai svarīgo funkciju veikšanā ļoti būtiska nozīme ir tiem mehānismiem, kas nodrošina ūdens un dažādu ūdenī izšķīdušu vielu (molekulu, jonu) pārnesi caur membrānu. Vairākus gadu desmitus biologi lietoja terminus – poras, kanāli. Pamazām atklājās šo kanālu daudzveidība un tas, ka tie ir vadāmi – viņu atvēršanos un aizvēršanos ar ķīmiskiem vai elektriskiem signāliem var ietekmēt gan šūna, gan ārējā vide. Šī pusgadsimtu ilgusī membrānu izpēte var lepoties ar vairākām Nobela prēmijām.
Tomēr joprojām saglabājās intriga par ūdens un jonu kanālu uzbūvi vissīkākajā – molekulu un atomu – līmenī. Kā tas viss telpiski izskatās, turas kopā un kustas, kad kanāls veras vaļā vai ciet ? Kanāli pamatā ir olbaltumvielu konstrukcijas. Katra olbaltumvielas molekula ir aminoskābju molekulu virtene, un katra aminoskābes molekula, savukārt, sastāv no daudziem sasaistītiem atomiem. Tātad – kā šāda ārkārtīgi sarežģīta un precīzi organizēta kanāla molekulu konstrukcija telpiski izskatās, kā tā ir iestiprināta membrānas tauku dubultslānī un kā, galu galā, izskatās pats ūdeni caurlaidošais caurums?
R. Makinons pētīja K+ kanālus, kas ir milzīgi sarežģīta konstrukcija, tie sastāv no samudžinātas aminoskābju ķēdes. Pētījumos izmantoja rentgenkristalogrāfijas metodi, ar kuras palīdzību noskaidroja molekulu un atomu telpisko struktūru. Pētījumu novitāte lielā merā saistīta tieši ar jaunatklāto iespēju piespiest proteīnus veidot kristālus. Viņš ieguva kālija jonu (K+) kanālu struktūras attēlus, kurā redzams, ka proteīni kanālā izvietojušies konusveidīgi. K+ jons, nonākot pie kanāla atveres, saistās (specifiski, nenoturīgi, ārkārtīgi īslaicīgi) pie kanāla proteīnu virsmas atomu grupām. Kanāla proteīni ir tie, kas nosaka kanāla specifiku. Piemēram, K+ jonu kanālam cauri netiek ne kalcija (Ca+), ne nātrija (Na+) joni, bet tikai K+, pie tam tikai uz vienu vai otru pusi. Kanālā ir tādi kā “vārti”, kas, mainot savu konformāciju atkarībā no attiecīgo jonu koncentrācijas un atkarībā no īpašām “vadības komandām”, veras vaļā vai ciet.
Vadāmas jonu plūsmas cauri šūnas membrānām ir vairāku šūnas specifisko funkciju pamatu pamats. Piemēram, neironu ģenerēto nervu impulsu fizikālā būtība arī ir jonu (nātrija, kālija) straujas atgriezeniska plūsma caur nervu šķiedras virsmas membrānu.
P. Egra vārds speciālistu aprindās viennozīmīgi asociējas ar vārdu "akvaporīni". Tā tiek dēvēti specifiskie un īpaši vadāmie ūdens kanāli šūnu membrānās. Šūnā iekšā ir ūdens un tā pati arī dzīvo ūdens vidē, nevienam augam, nevienam dzīvniekam tas nav citādi. Citoplazmā (šūnas iekšējā šķidrajā vidē) un šūnstarpu šķidrumā (šķidrajā vidē starp šūnām) vielu sastāvs ir atšķirīgs. Daļa vielu savu molekulu lielo izmēru dēļ nespēj pārvietoties cauri membrānai, tāpēc, ja šādu vielu kopējās koncentrācija abpus membrānai kādā brīdī kļūst atšķirīga, tas izraisa ūdens un citu difundētspējīgu vielu osmotisku plūsmu lielākās koncentrācijas virzienā. Šūna vai nu uzbriest, vai sarūk.
Organismā iekšējo šķidrumu osmotiskās koncentrācijas regulācijai ir dzīvībai izšķiroša nozīme un šeit liela nozīme ir ūdens plūsmām caur nieru kanāliņu epitēliju. Piemēram, pat tāda ikdienišķa parādība, kā svīšana, vai – gluži otrādi – liela šķidruma daudzuma uzņemšana var izraisīt šūnstarpu šķidruma osmotiskās koncentrācijas izmaiņas, kuras organismam ir nekavējoties jālikvidē, mērķtiecīgi veicot ūdens pārdali dažādos iekšējos šķidrumos. Smadzeņu neironu un glijas šūnu tilpuma maiņa, kuras pamatā ir osmotiskas reakcijas, ir nozīmīga gan smadzeņu normālā darbībā, gan arī var kļūt par liktenīgu smadzeņu darbības traucēkli, piemēram, asinsizplūduma vai traumu gadījumos.
Šie pāris piemēri minēti, lai ilustrētu un pamatotu to lielo atzinību, kādu izpelnījušies P. Egra un viņa kolēģu atklājumi par īpašajiem “ūdens kanāliem” šūnu membrānās. Izsakoties zinātniskāk – par membrānu ūdens kanālu proteīnu jeb akvaporīnu struktūru, darbību, neirohormonālo vadību. Pirmais porīns tika atklāts 1988. gadā, pētot sarkanās asins šūnas. Svarīgi bija arī atklājumi par akvaporīnu defektiem, kas ir vairāku slimības pamatā, un iespējām tos labot ar īpašiem jaunatklātiem zāļu līdzekļiem. P. Egra atklājumi ļāva uzsākt arī ģenētiskos pētījumus, lai noskaidrotu, kuru hromosomu gēnu produkti ir akvaporīni un kādi šo gēnu defekti var izraisīt ar ūdens un sāļu maiņas nepilnībām saistītās patoloģijas, lai nākotnē varētu samazināt šo slimību izplatību.
Ļoti uzskatāms ir kāds pavisam vienkāršs P.Egra eksperiments. Ūdenī ievietoja šūnas, kuru membrānās ir akvaporīns un šūnas bez tā. Akvaporīnu saturošās šūnas absorbēja ūdeni un uzbrieda osmozes rezultātā. 2000. gadā P. Egrs un kolēģi prezentēja pirmo trīsdimensionālo akvaporīna struktūras modeli. Ar to iespējams detalizēti izskaidrot, kā darbojas ūdens kanāli šūnu membrānās un kāpēc `cauri pārvietojas tikai ūdens molekulas, bet ne joni. Lai šķērsotu kanālu, ūdens molekulas orientējas kanāla elektriskajā laukā.
P. Egrs teicis, ka līdz šim atklājumam neviens par akvaporīna esamību nezināja, bet pēc atklājuma tas izrādījās piektais visbiežāk sastopamais šūnas proteīns.

5. aprīlis, Žurnāls Terra , (Fizika/Ķīmija)


[Lasiet pēdējos jaunumus]



Arhīvs hronoloģiski:
Jūlijs (2006)
Jūnijs (2006)
Maijs (2006)
Aprīlis (2006)
Janvāris (2006)
Decembris (2005)
Novembris (2005)
Oktobris (2005)
Septembris (2005)
Janvāris (2005)
Decembris (2004)
Novembris (2004)
Oktobris (2004)
Septembris (2004)
Jūlijs (2004)
Jūnijs (2004)
Maijs (2004)
Aprīlis (2004)
Marts (2004)
Februāris (2004)
Janvāris (2004)


Arhīvs pēc tēmas:
Astronomija
Botānika/Zooloģija
Fizika/Ķīmija
Interesanti fakti
Matemātika
Medicīna/Fizioloģija
Tehnoloģijas
[Pievienot jaunumus]

© SIA LUTUMAC

Kur var iegādāties žurnālu TERRA?

To var iegādāties avīžu un žurnālu tirdzniecības vietās, kā arī abonēt abonēšanas centros "Diena" vai ikvienā Latvijas Pasta nodaļā visā Latvijā. Palūdziet pastā iemaksas ordera formu PNS-020 un aizpildiet to sekojoši:
- Kam: SIA Mācību grāmata
- Reģistrācijas Nr.: 50003107501
- PNS konts: PNS1000096214

Terras WEB adrese: www.terra.lu.lv




Piedāvājam Jums iespēju on-line portālā izvietot jebkura tipa reklāmas bannerus un preču aprakstus. Cena pēc vienošanās.
Precīzāku informāciju saņemiet, nosūtot pieprasijumu [kontakti] .

Iepazīšanās
Meklēju

Vecums:





Login webmāsteriem



1. Internet:
where to buy cigarettes in UK
2. Sports:
Sport betting UK
3. Veikali:
smoke shop USA
4. Ģimene:
Kā jauns! Mīksto mēbeļu un paklāju ķīmiskā tīrīša
5. Internet:
Tax-free cigarettes shop
6. Izklaide:
taxfreecigs24.eu
7. Politika:
Cheap cigarettes in UK
8. Spēles:
Betting odds
9. Internet:
Buy cigarettes online
10. Bizness:
E cigarette starter kit

on-line.lv rating system
© SIA LUTUMAC